5 pazīmes, kas liecina – ir laiks apmeklēt fizioterapeitu.
Pazīme nr.1 – Sāpes muskuļos, kas neizzūd vairāku dienu garumā pēc fiziskām aktivitātēm vai neliela fiziska darba.
Sāpes pēc treniņiem ir izplatīta problēma, un, visbiežāk, tā ir normāla reakcija uz izkustēšanos, tomēr tas var sagādāt nepatīkamas sajūtas. Piedzīvot sāpes muskuļos var nākties arī tad, ja ķeries klāt treniņiem pie kuriem tavs ķermenis nav pieradis, vai arī gadījumos, kad nodarbināti ir mazāki muskuļi, kurus parasti neizmanto. Sportošanas laikā muskuļi tiek pakļauti lielai spriedzei, tāpēc neliels smagums un pat sāpes pēc treniņa ir tikai dabiskas. Sāpes norāda uz to, ka ir aktivizēti muskuļi, kuri ikdienā netiek aktīvi noslogoti. Ja treniņš/fiziskās aktivitātes tomēr radījušas spēcīgu muskuļu pārslodzi, muskuļu sāpes mazināt palīdzēs arī atvēsinoši līdzekļi, kuru sastāvā ir, piemēram, mentols. Pārslodzes gadījumā noderīgas var būt ārstnieciskās masāžas,sporta masāžas, miofascilās tehnikas masāžas. Masāža palīdzēs uzlabot asinsriti, kas savukārt veicinās muskuļu tonusa atjaunošanos. Kā vienu no fizioterapijas līdzekļiem var pielietot teipošanu, ar kuras palīdzību mazināt muskuļu tonusu, kā arī mazināt sāpes. Uzsākot fiziskās nodarbības, ļoti būtiska ir iesildīšanās. Pareizus stiepšanās vingrojumus būtu labi apgūt kopā ar fizioterapeitu individuālās nodarbībās.
Pazīme Nr.2 – Muguras sāpes.
Sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids, stress, traumas, artrīts un muguras kanāla stenoze ir tikai daži no izplatītākajiem muguras sāpju cēloņiem, kas aizvien biežāk skar arī gados salīdzinoši jaunus cilvēkus. Vairāk nekā 80% gadījumu skausta un muguras sāpju iemesls ir saspringti un sāpīgi muskuļi, kuri dažādu mugurkaula deformāciju dēļ gadu laikā ir ieņēmuši fizioloģiski nepareizu stāvokli.
Akūtas sāpes – pēkšņas un asas – ierosina kāds provocējošs faktors; parasti mēneša laikā tās, kā arī funkcionālie ierobežojumi mazinās.
Ja mugura sāp ilgāk par 4–6 nedēļām, tās uzskata par hroniskām sāpēm. Šādas sāpes izraisa vairāku cēloņu mijiedarbība, piemēram, tie var būt gan fiziski cēloņi, gan emocionālais stāvoklis, gan psihiskā veselība. Paasinājumus provocē nepareiza smagumu celšana, trauma, intensīvas vienveidīgas kustības, ilgstoša atrašanās vienā pozā ar muskuļu sasprindzinājumu, aukstums un vējš.
Ja nepieciešama ārstēšana, ir jāvēršas pie speciālista klātienē, lai viņš profesionāli izvērtētu situāciju. Izmeklējot pacientu, fizioterapeits novērtē likumsakarības starp pacienta sūdzībām un konstatēto funkcionālo stāvokli, un abi kopā izrunā problēmas būtību.
Terapijā noder:
Locītavu mobilizācija un mīksto audu atbrīvošana, kas palīdz efektīvi veikt tālāku terapiju, turklāt tas nereti tūlītēji uzlabo pacienta pašsajūtu.
Ārstnieciskā vingrošana – palīdz attīstīt un nostiprināt konkrētu muskuļu grupu.
Ārstnieciskā masāža – masāžu var izmantot gan profilaksei, gan ārstēšanai, gan pēc tam rehabilitācijai.
Slinga jeb elastīgo saišu terapija – mazina sāpes ,uzlabo muskuļu funkciju.
Visiem būtu jāņem vērā tas, ka muguras veselību tiešā veidā ietekmē tas, kādā veidā ikdienā kustamies un strādājam. Muguras sāpju mazināšanā un profilaksē būtiski aspekti ir stājas jeb posturā kontrole, dziļās muskulatūras tereniņš un darba ergonomika. Daudz tiek runāts par to, ka jābūt pareizam krēsla augstumam un roku balstam uz galda. Tomēr vēlamies akcentēt, ka viens no būtiskākajiem būtu darba laikā ik pēc katras stundas 5-10 minūtes pakustēties, jo mugurkaulam svarīgas kustības, jebkāda veida neliela pakustēšanās darba laikā. Kā viens no piemēriem, nostāties uz vienas kājas un nostāvēt 10 sekundes, tajā brīdī jau katram mugurkaula skriemelītim liksim veikt mobilitāti jeb pakustēties. Dārza darba laikā būtu jāuzmanās, lai ķermenis ilgstoši neatrastos vienveidīgā pozīcijā, pēc darbu veikšanas muskuļi noteikti jāizstiepj. Obligāti sekot līdzi kustībām – iespēju robežās tupties, nevis liekties, dārza ravēšanas laikā izvēlēties pozīciju četrrāpus.
Pazīme nr.3 – Regulāras, hroniskas galvassāpes.
Ilgstoša sēdēšana pie datora, redzes pārpūle, nepareizi izpildīti sporta vingrinājumi trenažieru zālē un paralēli emocionālie faktori ir iemesli regulārām, hroniskāsm galvassāpēm. Dažāda veida galvassāpes sastopamas gandrīz katram otrajam pasaules iedzīvotājam, bet to cēloņi un ārstēšanas metodes ir visdažādākās. Tās parasti raksturo kā vispārēju spiedienu vai sasprindzinājumu galvas priekšpusē, sānos vai aizmugurē un bieži vien var izplatīties uz sprandu vai pat tieši otrādi – spranda var būt visa cēlonis. Medikamentu lietošana ir īslaicīgs risinājums šādu sāpju remdēšanai un nav tā veselīgākā izvēle.
Pirmā palīdzība no fizioterapeita puses visbiežāk būs Ārstnieciskā Masāža, kas tūlītēji palīdz atbrīvot saspringtos muskuļus un noņemt savilkumu. Tieši fizioterapeita plašās zināšanas palīdz operatīvi atrast saspringuma cēloņus un sniegt atvieglojumu ārstnieciskās masāžas laikā. Pēc šāda veida ārstnieciskās masāžas, uzlabojas asinsrite, kas ļauj mazināties muskuļu saspringumam, atslābinās nervu sistēma.
Kā nākamo un jau ilgtermiņa risinājumu fizioterapeits piedāvās Ārstniecisko Vingrošanu, precīzāk, vājo muskuļu stiprināšanu. Kā zināms, viens no galvenajiem iemesliem kāpēc, piemēram, darbā ar datoru pleci virzās uz priekšu, ir tieši vāji starplāpstiņu muskuļi un saīsināti muskuļi plecu priekšpusē. Fizioterapeits arī sniegs ieteikumus kā izvairīties no šādu galvassāpju un saspringuma atkārtojuma nākotnē. Masāža ir tikai īslaicīgs risinājums šādā situācijā.
Pazīme nr.4 – Sāpes ķermenī, kas rada diskomfortu – sāpes locītavās.
Daudzi cilvēki savas dzīves laikā periodiski izjūt sāpes locītavās. Sāpju iemesli var būt ļoti dažādi – trauma, muskuļu sasprindzinājums no ilgstošas pārslodzes, iekaisuma procesi vai locītavu saslimšanas un citi iemesli. Ilgstošs diskomforts un kustību ierobežojums pazemina cilvēka dzīves kvalitāti, palielinot stresu, un ietekmē cilvēka emocionālo stāvokli. Sāpju ārstēšanas efektivitāte ir atkarīga no savlaicīgas saslimšanas diagnostikas un pacienta rīcības. Ir daži ieteikumi, kuri palīdzēs saprast, kā rīkoties un kur vērsties, lai veiksmīgi ārstētu sāpes locītavās. Pirmais solis locītavu sāpju ārstēšanā – pareizas diagnozes noteikšana. Ārsts var veikt vizuālo diagnostiku, nosūtīt uz nepieciešamiem izmeklējumiem, tādiem kā rentgens vai MRT. Ārsts izvērtēs, kāda medikamentozā terapija ir vispiemērotākā katrā konkrētā gadījumā un vai ir nepieciešams nosūtījums pie cita speciālista.
Ja locītavu sāpju iemesls nav acīmredzams, piemēram, lūzums, būtu prātīgi uzreiz meklēt fizioterapeitu. Ārstnieciskā vingrošana palīdzēs atjaunot spēku un lokanību locītavās. Tiks piemeklēta vingrojumu programma locītavu kustīguma uzlabošanai, muskuļu korsetes nostiprināšanai un locītavu stabilizācijai. Fizikālās terapijas- elektroprocedūras, siltuma un aukstuma terapija un ūdens procedūras.
Pazīme nr. 5 – Grūti noturēt taisnu muguru, vēlme stāvēt sakumpušu muguru un paskatoties spogulī redzi sliktu stāju.
Stājas asimetrija var rasties asimetrisku ikdienas pozu un/vai sporta veidu un tiem sekojoša muskulatūras disbalansa dēļ (vienu muskuļu vājums, citu pārāk liels saspringums un/vai vienu muskuļu saīsinājums, citu – pagarinājums).
Daudzi sēžam saliekušies uz priekšu vai pat atstutējušies pret galdu vai pret savu roku.Mobilā telefona lietošanas laikā cilvēki ir noliekuši galvu, kakla daļu uz leju. Šī ir ļoti izplatīta problēma mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, kad teju katrs bērns pavada vairākas stundas pie telefona ekrāna.Nepareiza mugursomas, smagas somas, arī rokas somas nēsāšana uz vienu plecu var būt iemesls, lai veidotos saspringums plecu joslas muskuļos, sāpes tajos.
Mugurkaula asimetrijas pazīmes ir:
Nevienāds plecu augstums.
Slīps iegurnis.
Trīsstūru asimetrija starp rokām brīvi gar sāniem un ķermeni.
Viena lāpstiņa vairāk izspiežas un novietota augstāk vai zemāk par otru.
Krūšu daļas kupris.
iegurnis vairāk izbīdījies uz vienu sānu.
Lai novērstu stājas asimetriju un izglītotu par pareizas stājas un ikdienas darba pozu ergonomikas pamata principiem, ir svarīgi laicīgi vērsties pie fizioterapeita (arī bērna vecumā!). Regulāras nodarbības pie fizioterapeita ne tikai stiprina muguras muskuļus un mazina stājas asimetriju, bet arī gadījumā, ja pastāv risks skoliozes attīstībai, var apturēt vai pat samazināt skoliozes veidošanos. Pirms nodarbību apmeklēšanas noteikti būs nepieciešama fizioterapeita konsultācija, kuras laikā speciālists funkcionāli novērtēs stājas izmaiņas.