Rehabilitācija pēc ziemas traumām

Rehabilitācija pēc ziemas traumām.

Ziemas nelaimes – traumēti elkoņi, plīsušas ceļu locītavu priekšējās krusteniskās saites, stipri sasistas un pat lauztas rokas un kājas. Pirmais padoms:Traumētās vietas atslodze, miers, aukstums, traumētā vieta mazliet paceltā stāvoklī, piemēram, uz spilvena. To, vai ar kauliem, saitēm, cīpslām viss kārtībā, parādīt var tikai rentgens, magnētiskā rezonanse, ultrasonogrāfija. Traumatologs ir pirmais ar ko būtu jāsāk ārstēšanās, tālāk seko imobilizācija jeb ģipsis, ja tas nepieciešams. Sarežģītākos gadījumos tiek veiktas arī operācijas, kad kaulu stiprināšanai izmanto skrūves, stieples.ziemas trauma

Fizioterapeita padoms ir vajadzīgs arī tajā laikā, kad traumētajai vietai ir uzlikts ģipsis vai langete, vai fiksējošs pārsējs, jo pārējās locītavās jānodrošina kustība.

Pirmais fizioterapeita padoms būtu : kad viena locītava ir ģipsī, pārējās locītavās ir jānodrošina kustība. Ja, piemēram, tā ir potīte, tad jāatceras, ka celis un gūža ir jākustina. To var darīt guļus stāvoklī. Ja plauksta vai elkonis ir traumēti, tad jākustina plecs.

Tiklīdz noņemts ģipsis pēc kontroles rentgena, ārstējošais ārsts novērtē stāvokli vai uzreiz var uzsākt rehabilitāciju. Ja ārstējošais ārsts nozīmē vizīti pie fizioterapeita, tātad nākamais solis – doties pie tā uz rehabilitāciju.

Ja saglabājies pietūkums vēl pēc ģipša noņemšanas, pirmais uzdevums – samazināt tūsku. To var izdarīt ar magnētterapiju (ja ir skrūves vai plāksnes, to gan veikt nedrīkst) vai aukstuma terapiju. Bet nekādā gadījumā nevajag siltuma terapiju! Tūsku mazina ar teipošanu, kad uz traumētās vietas tiek salīmētas lentes – teipi, kas fiksē locītavu un muskuli. Cilvēkam kustoties, zem teipa notiek audu mikromasāža.

Otra metode tūskas mazināšanai pēc lūzumiem – limfodrenējošā masāža.

Pats galvenais- pasīvo kustību izstrāde, ja traumētās locītavas vietā nenotiek kustības un nav nekādas mobilitātes locītavā. Pats cietušais ar katru seansu jau darbojas aktīvāk un drošāk. Ja lūzums ir bijis plaukstas locītvas apvidū, tad pirmās kustības tiek veiktas, kad plauksta ir nolikta uz galda un tad pamazām tā tiek slidināta pa kreisi, pa labi.

Nākamais solis – stabilitātes uzlabošana un līdzsvara uzlabošana, kad tiek stiprināti locītavai apkārtesošie muskuļi. Tiek novērsts muskuļu disbalanss– vienu muskuļu grupu stiepj, citus nostiprina. Pēc tam stabilitātes nostiprināšanai tiks vingrināti muskuļi, pamazām rehabilitācijā iesaistot trenažierus un vingrošanas rīkus – hanteles, bumbiņas, elastīgās gumijas. Pakāpeniski tiek iesaistīti trenažieri,– piemēram, velotrenažieris vai dabīgie– skrējiens pa smilšainu nogāzi– tādējādi trenējot stabilitāti un līdzsvaru ( pēc ceļa locītavas krusteniško saišu bojājuma).

Tikai tad, kad kustību kvalitāte būs uzlabojusies un tūskas vairs nebūs, varēs veikt arī masāžu.

.Ja šoziem bijusi trauma, jārēķinās, ka vasarā vēl nevarēs skriet un lekt tikpat intensīvi kā pirms tam. «Traumētā locītava pilnībā var atjaunoties gada laikā,» brīdina veselības centra Medeors Pluss vadītāja/ fizioterapeite Daina Zīle. Kādu laiku cietusī vieta sāpēs, smelgs, būs jutīga, jo īpaši pirms lietaina laika, kad mainās atmosfēras spiediens.«Vienotas receptes rehabilitācijai nav, jo katrs gadījums ir individuāls,» piebilst D. Zīle. Iesākumā locītavas jāpasargā ar elastīgajām saitēm. Soļošana, nūjošana, garas pastaigas -tas viss rehabilitācijā ir pat ļoti vēlams