
Vai, pagriežot galvu vai kustinot kaklu, dzirdat klikšķus, krakšķus vai citas skaņas? Daudziem cilvēkiem kakla krakšķēšana ir ikdienišķa parādība, kas reizēm rada bažas. Vai tas nozīmē, ka skriemeļi ir nobīdījušies no vietas? Vai kaklā kaut kas tiek bojāts?
Labā ziņa – kakla krakšķēšana ne vienmēr liecina par veselības problēmām vai mugurkaula bojājumu.
Lai saprastu, kāpēc rodas šīs skaņas, ir svarīgi zināt, kā darbojas kakla locītavas un apkārtējie mīkstie audi.
Kāpēc kakls krakšķ?
Kakla kustību laikā skaņas var rasties dažādu iemeslu dēļ. Biežākie iespējamie cēloņi ir:
1. Starpskriemeļu jeb fasešu locītavu kustības
Kakla skriemeļus savieno nelielas locītavas, kas nodrošina galvas kustīgumu. Pagriežot vai noliecot galvu, mainās locītavu virsmu savstarpējais novietojums un tiek iestiepta locītavas kapsula. Šo procesu dažkārt var pavadīt klikšķim līdzīga skaņa.
2. Kavitācija locītavās
Locītavas ieskauj sinoviālais šķidrums, kas nodrošina to slīdamību un samazina berzi. Mainoties spiedienam locītavā, tajā var veidoties un strauji mainīties gāzes dobumi, radot raksturīgu krakšķi.
āpēc vienu un to pašu locītavu parasti nav iespējams atkārtoti nokrakšķināt uzreiz – nepieciešams laiks, līdz apstākļi locītavā atkal mainās.
3. Cīpslu un saišu kustība
Galvas pagriešanas laikā cīpslas un saites pārvietojas gar kaulainajām struktūrām. Dažkārt mīkstie audi var pārslīdēt pāri kaulainam izvirzījumam, radot īsu klikšķošu skaņu.
Svarīgi atcerēties, ka tikai pēc dzirdamās skaņas nav iespējams precīzi noteikt, kura struktūra to izraisa.
Vai kakla krakšķēšana ir bīstama?
Ja kakla krakšķēšanu nepavada sāpes, nejutīgums, muskuļu vājums vai kustību ierobežojumi, visbiežāk tā neliecina par nopietnu bojājumu.
Tomēr uzmanība jāpievērš situācijām, kad krakšķēšana parādās pēkšņi vai to pavada citi simptomi.
Pie speciālista ieteicams vērsties, ja:
- kakla krakšķēšana sākusies pēc traumas;
- kustības pavada sāpes vai diskomforts;
- parādās reibonis;
- jūtams nejutīgums vai tirpšana rokās;
- rodas roku muskuļu vājums;
- pakāpeniski samazinās kakla kustību apjoms.
Ja pēkšņi rodas izteikts reibonis, redzes vai runas traucējumi, līdzsvara zudums vai neparasti stipras galvassāpes, nepieciešama neatliekama medicīniska izvērtēšana.
Vai drīkst pašam krakšķināt kaklu?
Daudzi cilvēki mēdz apzināti pagriezt vai strauji izkustināt kaklu, lai panāktu krakšķēšanu un īslaicīgu atvieglojuma sajūtu.
Tomēr regulāra un ar spēku veikta kakla izkrakšķināšana nav ieteicama. Īpaši jāizvairās no straujām, nekontrolētām kustībām un kakla manipulācijām pašrocīgi.
Krakšķa skaņa nenozīmē, ka skriemelis ir atgriezies pareizajā vietā vai ka ir novērsta problēma.
Ja kaklā regulāri jūtams saspringums, stīvums vai nepieciešamība to izkrakšķināt, ir vērts noskaidrot šo sajūtu cēloni.
Kā fizioterapija var palīdzēt?
Fizioterapeits izvērtē kakla kustīgumu, muskuļu spēku, kustību kontroli, stāju un iespējamos sāpju cēloņus.
Atbilstoši izvērtējumam var tikt izmantoti:
- individuāli pielāgoti kakla un plecu joslas vingrojumi;
- dziļās kakla muskulatūras stiprināšana;
- lāpstiņu stabilizējošo muskuļu aktivizēšana;
- kustīguma un kustību kontroles uzlabošana;
- ergonomikas un ikdienas kustību paradumu korekcija.
Mērķis nav panākt, lai kakls vairs nekad nekrakšķētu, bet gan uzlabot tā funkciju, kustību kontroli un mazināt diskomfortu.
Rūpējieties par savu kakla veselību!
Ja kakla krakšķēšanu pavada sāpes, stīvums vai citas nepatīkamas sajūtas, neatlieciet problēmas izvērtēšanu.
Veselības centrā Medeors pluss-S piedāvājam fizioterapeita konsultācijas un individuāli pielāgotas nodarbības, lai palīdzētu uzlabot kustību kvalitāti un pašsajūtu.
Piesakieties fizioterapeita konsultācijai un parūpējieties par savu veselību!
Šīs lapas teksts ir vispārīga informācija par fizioterapijas pakalpojumiem un neaizstāj ārsta vai sertificēta fizioterapeita individuālu izmeklēšanu. Ja sāpes ir stipras, pēkšņas vai pavada nejutīgums, drudzis vai trauma, vispirms sazinieties ar savu ārstu.


